
Mēģinot zaudēt svaru, ir viegli koncentrēties tikai uz vienu lietu — skaitli uz svariem. Bet vai esat kādreiz aizdomājušies, kas patiesībā notiek jūsu organismā, kad šis skaitlis samazinās? Kas īsti notiek ar taukiem, kad atbrīvojaties no liekajiem kilogramiem?
Atbilde ir sarežģītāka un aizraujošāka, nekā varētu šķist. Pretēji izplatītam uzskatam, tauki vienkārši „nepārvēršas” enerģijā vai siltumā un nepazūd. Tauku zudums notiek sarežģītu vielmaiņas procesu rezultātā, kuru gaitā tauki tiek sašķelti, pārveidoti un galu galā izvadīti no organisma.
Šajā rakstā padziļināti aplūkosim tauku vielmaiņas un svara zaudēšanas zinātnisko pamatojumu. Uzzināsim, kas ir ķermeņa tauki, kā tie tiek uzkrāti un, pats galvenais, kādi fizioloģiskie procesi ļauj taukiem izdalīties no organisma, kad uzņemat mazāk kaloriju, nekā patērējat. Lai jums izdodas svara zaudēšanas ceļā!
Kas ir ķermeņa tauki?

Organisms taukus galvenokārt uzkrāj enerģijas rezervei; tie arī nodrošina balstu un siltumizolāciju.
Ķermeņa tauku procentuālo daudzumu aprēķina, kopējo tauku masu dalot ar kopējo ķermeņa masu. Tajā ietilpst gan organismam nepieciešamie tauki, kas uztur dzīvībai svarīgās un reproduktīvās funkcijas, gan uzkrātie tauki, kas veidojas taukaudos. Lūk, galvenais, kas jāzina par ķermeņa taukiem:
Kādi ir ķermeņa tauku veidi?
Ir divi galvenie ķermeņa tauku veidi:
- Nepieciešamie tauki: Tie ir vajadzīgi dzīvības uzturēšanai un reproduktīvajām funkcijām. Tie atrodas kaulu smadzenēs, orgānos un centrālajā nervu sistēmā. Hormonālo funkciju dēļ sievietēm nepieciešamo tauku īpatsvars (10–13 %) ir lielāks nekā vīriešiem (2–5 %).
- Uzkrātie tauki: Tie uzkrājas taukaudos — gan zemādas taukaudos, gan ap orgāniem esošajos viscerālajos taukaudos. Neliels uzkrāto tauku daudzums ir normāls, taču to pārmērīgs daudzums var kaitēt veselībai.
Kāpēc ķermeņa tauki ir svarīgi?
Ķermeņa tauku procentuālais daudzums ir būtisks vispārējās veselības un fiziskās formas rādītājs, turklāt informatīvāks par ķermeņa svaru vien. Tas ir vienīgais ķermeņa mērījums, kas tieši aprēķina cilvēka ķermeņa sastāva proporcijas, neņemot vērā augumu vai svaru.
Veselīgs ķermeņa tauku īpatsvars vīriešiem parasti ir 8–19 %, bet sievietēm — 21–33 %. Pārāk mazs tauku daudzums var kaitēt veselībai, savukārt liekie ķermeņa tauki, īpaši viscerālie, ir saistīti ar paaugstinātu hronisku slimību, piemēram, diabēta, sirds slimību un dažu vēža veidu, risku.
Kā organisms uzkrāj un izmanto taukus
Tauku uzkrāšana
Tauki galvenokārt tiek uzkrāti tauku šūnās (adipocītos) triglicerīdu veidā.
Uzturā esošie tauki zarnās tiek emulģēti un sadalīti taukskābēs un monoglicerīdos, ko pēc tam uzsūc zarnu šūnas.
Zarnu šūnās taukskābes un monoglicerīdi atkal tiek apvienoti triglicerīdos, apvilkti ar olbaltumvielu apvalku, veidojot hilomikronus, un nonāk limfātiskajā sistēmā, bet pēc tam — asinsritē.
Enzīmi, ko sauc par lipoproteīnu lipāzēm un kas atrodami taukaudu, muskuļu un sirds asinsvados, sašķeļ hilomikronus taukskābēs.
Tad šīs taukskābes uzsūc tauku, muskuļu un aknu šūnas. Insulīna klātbūtnē tās atkal tiek apvienotas triglicerīdos un uzkrātas tauku pilienu veidā, īpaši tauku šūnās.
Tauku izmantošana
Kad organismam nepieciešama enerģija, īpaši badošanās vai ilgstošas fiziskas slodzes laikā, tas noārda uzkrātos triglicerīdus procesā, ko sauc par lipolīzi:
Hormoni, piemēram, glikagons, epinefrīns un augšanas hormons, stimulē tauku šūnās esošo enzīmu lipāzi, kas sašķeļ triglicerīdus glicerīnā un taukskābēs.
Šīs vielas nonāk asinsritē. Glicerīns tiek nogādāts aknās un pārvērsts glikozē. Taukskābes saistās ar olbaltumvielu albumīnu, kas tās nogādā audos, piemēram, muskuļos, kur tās izmanto enerģijas iegūšanai.
Muskuļu šūnās taukskābes mitohondrijos beta oksidācijas procesā tiek pārvērstas acetilkoenzīmā A (acetil-CoA), kas nonāk citronskābes ciklā un nodrošina enerģijas ieguvei nepieciešamā ATP veidošanos. Tas notiek vidējas intensitātes aerobas slodzes laikā.
Aknās daļa acetilkoenzīma A tiek izmantota ketonvielu veidošanai. Tās var izmantot smadzenes enerģijas ieguvei ilgstošas badošanās vai neražas laikā, kad glikozes līmenis ir zems.
Tauki ir ļoti koncentrēts enerģijas avots — viens grams tauku nodrošina 9 kalorijas, salīdzinot ar 4 kalorijām, ko nodrošina grams ogļhidrātu vai olbaltumvielu.
Ilgstošas vidējas intensitātes fiziskās slodzes laikā tauki kļūst par galveno enerģijas avotu, jo glikogēna krājumi izsīkst.
Kā tauki izdalās no organisma
Beta oksidācijas laikā taukskābju oglekļa atomi apvienojas ar skābekli, veidojot oglekļa dioksīdu (CO2) un ūdeni (H2O). Tātad tauku vielmaiņas blakusprodukti ir CO2 un H2O. 84 % tauku tiek izelpoti oglekļa dioksīda veidā. 16 % tauku tiek izvadīti ūdens veidā ar urīnu, sviedriem, asarām un citiem ķermeņa šķidrumiem.
Faktori, kas ietekmē tauku zuduma procesu

Mēģinot izprast tauku zudumu, ir svarīgi raudzīties tālāk par vienkāršoto principu „uzņemtās kalorijas pret patērētajām” un ņemt vērā dažādos faktorus, kas ietekmē to, kā organisms uzkrāj un dedzina taukus.
Hormoni
Hormoniem ir būtiska nozīme svara un ķermeņa tauku regulēšanā. Hormonālā līdzsvara traucējumi var kavēt centienus zaudēt svaru pat tad, ja ievērojat pareizu uzturu un regulāri sportojat.
Svarīgākie hormoni:
- Insulīns: organisma hormons, kas veicina tauku uzkrāšanu. Insulīna rezistence var izraisīt svara pieaugumu.
- Kortizols: stresa hormons. Paaugstināts kortizola līmenis ir saistīts ar lielāku apetīti un tauku uzkrāšanos vēdera apvidū.
- Leptīns: regulē apetīti un sāta sajūtu. Leptīna rezistence ir saistīta ar pārēšanos un svara pieaugumu.
- Vairogdziedzera hormoni: regulē vielmaiņu. Pavājināta vairogdziedzera darbība var apgrūtināt svara zaudēšanu.
- Dzimumhormoni, piemēram, estrogēns un testosterons, ietekmē arī tauku sadalījumu un vielmaiņu.
Fizisko aktivitāšu veids un intensitāte
Tauku zudumu būtiski ietekmē fizisko aktivitāšu veids un intensitāte. Augstas intensitātes intervālu treniņi (HIIT) var būt efektīvāki tauku samazināšanai nekā vienmērīgas intensitātes kardio treniņi.
Eksperti iesaka nedēļā veikt 150–300 minūtes vidējas intensitātes vai 75–150 minūtes augstas intensitātes kardio treniņu, kā arī divus spēka treniņus.
Ģenētika un dzimumu atšķirības
Jūsu ģenētiskajam mantojumam ir būtiska nozīme organisma spējā zaudēt taukus.
Ģenētiskie faktori nosaka 25–80 % cilvēka noslieces uz lieko svaru, un dažiem cilvēkiem ģenētiskā uzņēmība pieņemties svarā ir lielāka nekā citiem. Ar aptaukošanās cēloņiem ir saistīti vairāk nekā 400 gēnu.
Ģenētika nosaka jūsu mitohondriju darbības efektivitāti. Mitohondriji ir šūnu spēkstacijas, kurās tauki tiek oksidēti, lai iegūtu enerģiju.
Dzimums arī ietekmē tauku zudumu, jo hormonālo atšķirību dēļ vīrieši un sievietes taukus mēdz uzkrāt atšķirīgi.
Sievietēm parasti var būt grūtāk samazināt tauku daudzumu atsevišķās ķermeņa zonās, piemēram, gurnos un augšstilbos.
Vecums un dzīvesveids
Novecojot, vielmaiņas izmaiņas bieži izraisa muskuļu masas samazināšanos un var palēnināt tauku zudumu.
Svarīga nozīme ir arī jūsu dzīvesveida izvēlēm. Piemēram:
- Uzturs: būtiska ir sabalansēta ēdienkarte, ko ieteicis reģistrēts uztura speciālists.
- Fiziskās aktivitātes: gan aerobās aktivitātes, gan spēka treniņi var palīdzēt novērst muskuļu masas zudumu.
- Miegs: slikta miega kvalitāte var veicināt svara atgūšanu, jo tā var ietekmēt ar izsalkumu saistītos hormonus.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai urīnā var redzēt taukus, un kā tie izskatās?
Nē, urīnā taukus redzēt nevar. Tauki vielmaiņas procesā tiek pārvērsti oglekļa dioksīdā un ūdenī, un urīnā nav redzams neviens no šiem blakusproduktiem.
Vai svara zaudēšanas laikā tauki tiek izvadīti ar izkārnījumiem?
Lai gan daļa ar uzturu uzņemto tauku tiek izvadīta ar izkārnījumiem, svara zaudēšanas laikā vielmaiņas procesā noārdītie tauki galvenokārt tiek izelpoti CO2 veidā.
Kā tauki pēc fiziskas slodzes tiek pārstrādāti un izvadīti no organisma?
Pēc fiziskas slodzes tauku šūnas izdala taukskābes, kas tiek pārvērstas enerģijā. Blakusprodukti, galvenokārt oglekļa dioksīds un ūdens, pēc tam tiek izvadīti ar izelpoto gaisu, sviedriem un urīnu.
Kādas pazīmes liecina, ka organisms efektīvi dedzina taukus?
Par tauku dedzināšanu liecina vienmērīga ķermeņa svara samazināšanās laika gaitā.
Var novērot arī to, ka apģērbs kļūst brīvāks un mainās ķermeņa sastāvs. Šīs pārmaiņas var apstiprināt ar tādiem rīkiem kā ķermeņa tauku svari vai mērlente.
Ko visgrūtāk zaudēt, tievējot?
Vēdera tauki, tauki vēdera apvidū un muguras lejasdaļā, uz augšstilbiem un rokām.






